Pirmos latviešu komponistu skaņdarbus, kuri tapuši pēc Pētera Vaska fonda pasūtījuma, atskaņos flautiste Dita Krenberga un kvartets RIX Mākslas plenēra noslēguma koncertā Mazajā Mežotnes pilī sestdien, 6. augustā, plkst. 20:00.

Selga Mence sacerējusi triptihu Vasaras smaržas (trīs muzikālas gleznas Zāļu vakars, Bija mežs, Lietus) flautai, vijolei, altam un čellam, jaunā komponiste Evija Vecumniece radījusi japāņu haiku poēzijas iedvesmotu klavieru kvartetu Tālu kalnos Mazu putnu ceļā Saules gaisma.

Par jaundarbu “Vasaras smaržas” Selga Mence saka: “Skaņdarbu koncertam vasaras un Zemgales brieduma vidū sacerēju nedaudz melodisku, nedaudz tautisku, nedaudz smeldzīgu, nedaudz ilustratīvu. Te ir gan ilgas, satraukums un Jāņu dziesmas melodija, gan monotonie lietuslāšu ritmi, gan sēri smaržojošais nocirstais mežs, kas bija varens un skaists un reiz atkal tāds būs.”

Selga Mence dzimusi Liepājā, mācījusies kompozīciju Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Paula Dambja. Kopš 1985. gada ir Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja, patlaban asociētā profesore, Kompozīcijas katedras vadītāja. Komponējusi ap diviem simtiem skaņdarbu, galvenokārt mūziku korim. Par būtisku uzskata melodiju, tādēļ bieži pievēršas dziesmas žanram. Komponistes radītajām tēmām un motīviem nereti piemīt cieša radniecība ar latviešu tautas melodijām: “Mums pieder neizmērojama bagātība – latviešu tautasdziesmas, kuru melodiskās intonācijas un saturiskā tēlainība ir neizsmeļams avots skaņdarbiem visdažādākajās kompozīcijas tehnikās.”

Par jaundarbu “Tālu kalnos

Mazu putnu ceļā

Saules gaisma” Evija Vecumniece saka: “Skaņdarba pamatā ir 20. gadsimta japāņu dzejnieka Aro Usutas haika. Šī trīsrinde redzama kvarteta nosaukumā, un tā atspoguļo manas kompozīcijas muzikālo un tēlaino saturu. Haika ir kā uzzibsnījums, kurā atklājas spēcīga dabas un cilvēka vienības apjauta, kā arī tajā tiek tverta dziļa, filosofiska dzīvības atskārsme. Plašākā nozīmē dzejolis un līdz ar to arī mūzika izsaka mūžīgā, nemainīgā, nemirstošā un mainīgā, pārejošā, mirstīgā vienību. Trīsrindē jūtama mūžības elpa – kalni, saule, putni ir kā poētiski tēli un kā starpnieki starp ‘bija’ un ‘būs’, starp pagātni un nākotni. Tuvinot šo haiku savai izpratnei, tieši saules gaismu pielīdzināju tam spēkam, kas spēj apgaismot katras dzīvās radības ceļu, kam savā dzīves lidojumā jātiecas arvien augstāk un augstāk.”

Evija Vecumniece studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā pie Jura Karlsona, kura klasē jau ieguva bakalaura grādu. Pirms tam Evijas kompozīcijas pasniedzējs Dārziņskolā bija Pēteris Vasks. Evijas Vecumnieces mūzika skanējusi gan Mūzikas akadēmijas pasākumos, gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, Lielās ģildes Minsteres zālē un Liepājas simfoniskā orķestra ierosinātajā bērnu pasaku akcijā “Liepājas pasaka”. Evija komponējusi dažādiem kamersastāviem, pūtēju orķestrim un simfoniskajam orķestrim. Līdztekus radošajam darbam un studijām pasniedz harmoniju un kompozīciju vakara mūzikas skolā “Rīdze”.