TV PIRMIZRĀDE! Dokumentāla filma «Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks».

Filmēšanas grupa kopā ar Pēteri Vasku devās uz viņa vasaras māju Amatciemā, dzimto Aizputi, uz mēģinājumiem Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» un, visbeidzot, uz Kokolu Somijā, kur notika Musica Serena pirmatskaņojums. 

Viņš dzīvo divas paralēlas dzīves – vienu – ar mūziku, kas dzimst viņa galvā un ikdienišķo, kā ikviens no mums. Mūzikas radīšanas brīnums un divas komponista dzīves filmā «Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks». 

Pirmizrāde 15. aprīļa vakarā plkst.21:15, LTV 1.

«Būt komponistam – tā ir dalīšanās priekā,» saka pasaulē pazīstamākais latviešu mūsdienu mūzikas komponists Pēteris Vasks. Sagaidot viņa 70. jubileju 16.aprīlī, tapusi dokumentālā filma, kas izseko viena skaņdarba dzimšanai no tā radīšanas pirmsākuma līdz pirmatskaņojumam Somijas pilsētiņā Kokolā, Pētera Vaska tuva drauga diriģenta Juha Kangas vadībā. Musica Serena. «Tā ir skumja, nostalģiska rudens ainava, jēgpilna, mierpilna apjausma…», saka Pēteris. «Pasaulei jāturas līdzsvarā, lai mēs visi neiegāztos iekšā bezdibenī. Ļaunais, agresīvais un brutālais un tas, kas mīlestības, ticības un pārliecības spēkā radīts… Jo mazāk laika man paliek, jo vairāk jākoncentrējas uz galveno – mīlestības apliecinājumu.»

Filmēšanas grupa kopā ar Pēteri Vasku devās uz viņa vasaras māju Amatciemā, dzimto Aizputi, uz mēģinājumiem Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» un, visbeidzot, uz Kokolu Somijā, kur notika Musica Serena pirmatskaņojums. 

Viņš dzīvo divas paralēlas dzīves – vienu – ar mūziku, kas dzimst viņa galvā un ikdienišķo, kā ikviens no mums. Mūzikas radīšanas brīnums un divas komponista dzīves filmā «Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks». 

Filmu veidoja režisore Kristīne Želve, scenāriste Ieva Rozentāle, operators Andrejs Verhoustinskis.

Pirmizrāde 15. aprīļa vakarā plkst.21:15, LTV 1.

Skaties

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.04.2016-tv-pirmizrade-dokumentala-filma-musica-serena.-komponists-peteri.id68848/

Trīs Grācijas

6. Martā plkst. 18:00, Saldus mūzikas un mākslas skolas kamerzālē, par godu Aspazijas 151. Dzimšanas dienai izskanēja Pētera Vaska fonda organizēts koncerts TRĪS GRĀCIJAS.

Koncertā skanēja latviešu komponistu vokālā un instrumentālā kamermūzika, uzsvaru liekot uz  Raiņa un Aspazijas gadā sacērētajiem  fonda pasūtinājumdarbiem – Ingmara Zemzara Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un klavierēm un Lauras Gustovskas Dziesmu cikls SENSITENCES ar Aspazijas dzeju.

Koncertu publikai atskaņoja šobrīd ir viena no pazīstamākajām Latvijas jaunās paaudzes pianistēm Agnese Egliņa, izcilā flautiste Dita Krenberga un  Latvijas Nacionālās operas soliste -soprāns Inga Šļubovska Kancēviča.

Klausītājiem bija iespēja dzirdētarī tādu latviešu komponistu kā  Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Bruno Skultes, Pētera Vaska un Artūra Maskata kamermūziku.

Komponists Pēteris Vaska par koncertu izteicās ar sajūsmu un uzsvēra, “Es esmu vienmēr sapņojis ,ka mūsu mūzika skanētu visur Latvijā netikai lielo pilsētu koncertzālēs. Saldus mūzikas skolas koncertzāle ir ar patiesi izcilu akustiku, bet visvairāk iepriecināja  kuplā un mūsu mūziku saprotošā, mīlošā klausītāju saime. Žēl, ka šeit nebija Lielās Mūzikas balvas žūrija, manuprāt šis koncerts būtu bijis pelnījis vismaz “Gada koncerts”  nomināciju. “

VIETA, KUR MĪL MŪZIKU

Tā pēc 9.augusta koncerta teica Saeimas spīkere I.Mūrniece.Bet šai vietai piemīt vēl viena īpašība – Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane jau piecus gadus rūpējas,lai pilī pulcētos tie cilvēki,kuri patiešām mīl labu kamermūziku, pie tam teicamā atskaņojumā.tādēļ gatavi šķērsot vai pusi mūsu zemes, lai nokļūtu Dienvidzemgalē.

Šie svētki no citiem,par laimi tagad jau daudzskaitlīgiem,atšķiras ar to,ka Mežotnē sastopas divas mūzas-tēlotāja māksla un skaņu māksla,kas lieliski viena otru papildina.Ja mūzika te mīt piekto gadu,tad mākslas plenērs jau devīto.

Noslēguma koncerts veidots sadarbībā ar Pētera Vaska fondu,kura sūtība sekmēt latviskās skaņu mākslas attīstību,piem., pasūtot jaundarbus mūsu skaņražiem,bet ne tikai.Piemēram,festivāla atklāšanas koncertā dzirdējām jauno talantīgo pianistu Georgu Kurdijanu (skat.zemāk).

Muzicēja trīs izcilas dāmas: soprāns ilga Šļubovska,flautiste Dita Krenberga un pianiste AgneseEgliņa,kura šoreiz iznesa   visu smagumu,piedaloties pilnīgi visos skaņdarbos.Koncerta programmā tikai latviešu mūzika visai plašā  hronoloģiskā diapozonā,kas pārsniedz gadsimtu,ja aplūkojam komponistu dzimšanas gadus- sākot ar klasiķi Alfrēdu Kalniņu un beidzot ar 1986.gadā dzimušo Lauru Gustovsku.Visu vokālo mūziku vienoja Raiņa un Aspazijas dzeja.Vispirms par gados visjaunāko komponisti L.Gustovsku-viņa klausītājiem sniedzaciklaSENSITENCES mūziku.Šis triptihsir ar laimīgu izskaņu,Nepretendējot uz oriģinalitāti,jaunā skaņrade rakstīja tā,lai visi klausītāji šo mūziku saprastu ,un tas tiešām izdevās.nākamā pirmatskaņojuma autors pazīstamais vidējās paaudzes komponists Arturs Maskats.Viņa 3 ASPAZIJAS DZEJOĻI (oriģinālā ar orķestri ) komponēti tieši I.Šļubovskai.Jāteic,ka versija ar flautas un klavieru pavadījumuvarētu būt pat iespaidīgāka,jo mūzika ir tiešām intīma.Un kā jau A.Maskatam raksturīgs,arī te izmantotas soprāna augstākais balss reģistrs ( sal.ar R.Štrausu).

Trešaispasūtītais jaundarbs bija Ingara Zemzara TRĪS ASPAZIJAS DZEJOĻI.

Visveiksmīgākā škita trešā dziesma ar izteikti rahmaņinovisku bezgalīgu melodiju.Kopumā,pārfrāzējot apustuli Pāvilu:ROMANTISMS NEKAD NEBEIDZAS.Var jauveidot oriģinālas koncepcijas citos žanros,bet solo dziesmai jābūt romantiskai,kas tieši uzrunā katru klausītāju.Mūsu 21.gs. skaņražitālāk attīstaAlfr.Kalniņa un E.Dārziņa tradīcijas.

Loģisks papildinājums bija Bruno Skultes BĒRNU DZIESMAS AR RAIŅA DZEJU – lielisks turpinājums J.Vītola un Alfr.Kalniņa ievirzei.

Tomēr programma neaprobežojās ar vokālo mūziku vien.Un te savu meistarību spoži apliecināja mūsu izcilākā flautiste Dita Krenberga ar Jāņa Mediņa RAPSODIJU,kas komponēta 1945.gadā pēc A.Šturma lūguma un ir viena no sevišķi retajāmlatviešu kompozīcijām ar izteikti virtuozu raksturu un reizē arī dziļu tautiskumu,kas izpaužas folkloras melodijuizmantojumā.

Interesasnti bija dzirdēt P.Vaska agrīno (1972.g.!)  diptihu ĀRIJA UN DEJA flautai un klavierēm.Stilistiski šī mūzika daudz tuvāka skaņraža mūsdienu stilam, nekā 70.g.g. nogalē un 8o.gg. raksturīgajam avangardismam.

Mērķtiecīgi sastādītā programma (žēl,ka netika atskaņotas Alfr.Kalniņa trīs populārākās dziesmas un arī skaņdarbu secība atšķīrās no programmā iespiestā,tomēr arī tādai dramaturģijai ir savs pamats.

Šī vērtīgā programma sagādātu prieku arī citās Latvijas vietās.

Festivāla atklāšanas koncertā muzicēja E.Dārziņa skolas absolvents Georgs Kurdijans,kurš tagad studē Diseldorfā pie prof.B.Ščepaņskas un pērngad izcīnīja trešo vietu J.S.Baha konkursā Leipcigā.Programma daļēji atkārtoja pianistaveikumuradio koncertā ziemā.Liekas, toreiz Baha ITĀĻU KONCERTS skanēja atraisītāk,šoreiz Leipcijas meistarsbija ar rūpju pilnu seju bez mazākā smaida.Toties D.Skarlati Sonāte bija patiess interpretācijas šedevrs,ko apskaustu pat V.Horovics.Šopēna 4.BALĀDE un Noktirne tomēr prasītos pēc emocionāli atraisītāka snieguma.Ravēla Triptihā pianists apliecinājasavu virtuozo un koloristisko varēšanu.Neparastāķa bija programmas izskaņa ar E.Granadosa BALĀDI un P.Vaska VASARAS VAKARA MŪZIKU,kas nesaprotamu iemeslu dēļ tika atskaņotas bez pārtraukuma. Spāņu darbā varētu vēlētiesspilgtāku koloristiku,kas šoreiz bija pastelīga.

Kopumā veiksmīgs sniegums.Sekmes tālākajā darbībā un novēlējums meklēt savu seju,jo bezpersonisku profesionāļu ir pārpārēm.

JURIS GRIŅEVIČSC 2015

Rainim un Aspazijai – 150! Ieraksti no koncerta “Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne”

9. augusta vakarā Mazajā Mežotnes pilī izskanēja Pētera Vaska fonda rīkotais kamermūzikas koncerts “Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne”, kura programmā bija gan latviešu klasika (Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš u. c.), gan mūsdienu autoru darbi ar Raiņa un Aspazijas vārdiem, godinot abu literātu 150. dzimšanas dienas atceri. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālās operas soliste Inga ŠļubovskaKancēviča(soprāns), flautiste Dita Krenberga un pianiste Agnese Egliņa.

Šeit aicinām noklausīties mūziķu teikto “Neatliekamajā sarunā”!

Programmā:
Alfrēda Kalniņa un Bruno Skultes dziesmas ar Raiņa dzeju
Lauras Gustovskas vokālais cikls ar Aspazijas dzeju Sensitences (pirmatskaņojums)
Ingmars Zemzaris “Trīs Aspazijas dzejoļi” (pirmatskaņojums)
Arturs Maskats “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam flautai un klavierēm” (kamerversijas pirmatskaņojums).

Lūk, arī paša Pētera Vaska teiktais Marutas Rubezes iemūžinātajā videoierakstā!

Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne

Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne

Nākamsvētdien, 9.augustā, plkst.20.00 Mazajā Mežotnes pilī izskanēs ilgi gaidītais Pētera Vaska fonda rīkotais kamermūzikas koncerts „Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne”.

Koncertā notiks divu fonda pasūtinājumdarbu pirmatskaņojumi – Ingmara ZemzaraTrīs Aspazijas dzejoļi soprānam un klavierēm un Lauras Gustovskas Dziesmu cikls SENSITENCES ar Aspazijas dzeju. Jāpiebilst, ka brīnišķīgo mūzikas izpildītāju dēļ koncerta apakšvirsraksts ir „Trīs latviešu grācijas”.

Koncertā piedalīsies LNO soliste Inga Šļubovska (soprāns), kura pēdējos gados īpaši uzplaukusi gan operlomās, gan kamerdziedāšanā. Pie klavierēm būs allaž atraktīvā un spridzīgā pianiste Agnese Egliņa. Savukārt flautiste Dita Krenberga – arī gan soliste, gan orķestra māksliniece un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas balsts – priecēs ar šarmu un muzikalitāti.

Kā uzsver Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane, 9.augusta koncerta programma ir īsta himna latviešu kamermūzikai: atšķirīgai, tuvai, katrreiz jaunai. Šoreiz – kā jau minēts – arī ar pirmatskaņojumu piedevu. „Koncerta pamatā būs latviešu klasika (Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš u.c.) un arī mūsdienu autoru darbi dažādos salikumos, kurus varētu raksturot kā jūsmīgu liriku, gaišu apceri un dejisku piesitienu. Tomēr koncerta īpašā krāsa būs dziesmas ar Raiņa un Aspazijas vārdiem – kā apsveikuma un pagodinājuma žests abu literātu 150. dzimšanas dienas atcerei.”

Biļetes uz 9.augusta koncertu var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Vairāk informācijas:

Regīna Deičmane, tālr.26455530, e-pasts: regina.deicmane@gmail.com

Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne.

Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne.

Katru gadu Vaska fonds tradicionāli rīko koncertu vasarā, Mežotnē, ar izcilu mūziķu piedalīšanos. Tam speciāli tiek pasūtināti skaņdarbi, un arī šis gads nav bez izņēmuma.

Svētdien, 9.augustā Mazajā Mežotnes pilī izskanēs koncerts- „Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne”. Pirmatskaņojumu piedzīvos divi Pētera Vaska fonda pasūtinājumi – Ingmara Zemzara dziesmu cikls ar Aspazijas vārdiem soprānam un klavierēm un Lauras Gustovskas Solodziesmu cikls soprānam un klavierēm ar Aspazijas tekstu.

Koncertā uzstāsies soprāns Inga Šļubovska, pianiste Agnese Egliņa un flautiste Dita Krenberga.

Tiks atskaņotas Jāzepa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Artūra Maskata un Indras Rišes dziesmas ar Raiņa un Aspazijas vārdiem, par godu literātu 150.gadu jubileja.

Koncertā tiks izpildītas arī Pētera Vaska un Pētera Plakida sakomponētas dejas flautai un klavierēm.

Koncerts sākums plkst. 20:00

Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs.

http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/8195

«Sinfonietta Rīga» Sanktpēterburgā spēlēs Pētera Vaska mūziku

Trešdien, 17. jūnijā, starptautiskā festivāla «Muzikālā kolekcija» ietvaros Sanktpēterburgas filharmonijā diriģenta Normunda Šnē vadībā uzstāsies kamerorķestris «Sinfonietta Rīga». Koncerts Krievijā izskanēs kopā ar orķestra iemīļoto sadarbības partneri – vijolnieku Marku Buškovu no Beļģijas, atskaņojot gan klasiku, gan laikmetīgu mūziku – Pētera Vaska, Jozefa Haidna, Fēliksa Mendelszona un Magnusa Lindberga kompozīcijas.

«Uz Sanktpēterburgu braucam kā Latvijas vēstneši, vedot latviešu mūziku – orķestra vizītkarti, tomēr spēlēsim arī citus skaņdarbus no plaša mūzikas spektra. Koncertā visi skaņdarbi ir šedevri: Pētera Vaska «Tālā gaisma» atklās Sanktpēterburgai spožo vijolnieku Marku Buškovu, savukārt somu komponista Magnusa Lindberga darbs parāda pavisam citu orķestra šķautni. Gods muzicēt tik leģendārā zālē!» tā Normunds Šnē komentē gaidāmo notikumu.

«Vijolkoncerts «Tālā gaisma» ir kā Pētera Vaska daiļrades bāka. Tas līdz kaulam iegūlis mūsu asinīs – katra nots te ir mūsu sabiedrotā,» atklāj Normunds Šnē, kurš «Tālo gaismu» diriģējis daudzkārt. Tieši šis skaņdarbs orķestrim un diriģentam ļāvis satikt vijolnieku Marku Buškovu – tas noticis pērn Vācijā.

Dzimis Francijā, bet pašlaik par dzīves vietu izvēlējies Beļģiju, Marks Buškovs ir vairāku ievērojamu konkursu finālists un laureāts, tostarp Karalienes Elizabetes konkursa finālists (2012), Monreālas Internacionālās mūzikas balvas ieguvējs (2013), kā arī šosezon debitējis ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri Marisa Jansona vadībā. Maijā vijolnieks muzicēja «Sinfonietta Rīga» sezonas noslēguma koncertā Rīgā.

Šogad starptautiskais festivāls «Muzikālā kolekcija» svin desmito gadskārtu, un īpašajam notikumam par godu festivālā uzstājas virkne starptautiski pazīstamu mūziķu. Viņu vidū ir Lahti Simfoniskais orķestris no Somijas, Sanktpēterburgas filharmoniskais orķestris tā mākslinieciskā vadītāja Jurija Temirkanova un diriģentu Vasilija Sinaiska un Jana Paskāla Torteljē vadībā, pianisti Žans Īvs Tibodē, Nikolajs Luganskis un Boriss Berezovskis, čellisti Aleksandrs Kņazevs un Natālija Gūtmane, vijolniece Arabella Štainbahere un citi.

«Sinfonietta Rīga» koncerts Sanktpēterburgā ir iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.