Pētera Vaska fonda jaunākie pasūtinājumi

Pētera Vaska fonds ir pasūtinājis jaunus skaņdarbus komponistiem Ingmāram Zemzarim, Laurai Gustovskai un Uģim Prauliņam. Uģa Prauliņa jaundarbu jauktajam korim būs iespējams dzirdēt 14.jūnijā, fonda Sibīrijas bērni organizētajā, deportācijas upuru piemiņas dienai veltītajā koncertā Melngalvju namā.

Lauras Gustovskas un Ingmāra Zemzara pirmatskaņojumi līdz publikai nokļūs koncertā ”Ielūdz Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne” 2015.gada 9.augustā Mazajā Mežotnes pilī, kur muzicēs trīs brīnišķīgas solistes- Inga Šļubovska, Agnese Egliņa un Dita Krenberga. Koncerts ir pieteikts Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā, cerot uz finansiālu atbalstu.

Konkurss kompozīcijas studentiem

Konkurss kompozīcijas studentiem

Pētera Vaska fonds, turpinot tradīciju nu jau ceturto gadu, izsludinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) kompozīcijas studentu kamermūzikas

jaundarbu konkursu. Šogad konkurss rosina radīt neparasta žanra skaņdarbus – metāla pūšaminstrumenta un sitaminstrumentu duetam.

Fonda sadarbības partneri ir JVLMA Kompozīcijas katedra, kā arī asociēto profesoru Jāņa Retenā un Edgara Saksona vadītā Pūšaminstrumentu katedra un Sitaminstrumentu klase.

Darbu iestudēšanā iesaistījušies arī džeza specialitātes studenti.

Kompozīcijas skanēs atklātā koncertā JVLMA “LMT Kamerzālē” 2015.gada 6.maijā, plkst.18:00.

Labākie darbi saņems Pētera Vaska fonda naudas balvas.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Noslēdzies kamermūzikas jaundarbu konkurss JVLMA kompozīcijas studentiem

Ceturto gadu pēc kārtas 2015.gada 6.maijā norisinājās konkurss Jāzepa Vītola Akadēmijas studentiem. Konkurss veicināja jauniešus komponēt skaņdarbus metāla pūšamajam instrumentam ar sitaminstrumentu. Konkurss norisinājās sadarbībā ar JVLMA Kompozīcijas katedru un Prof. Selgu Menci, kā arī asociēto profesoru Jāņa Retenā un Edgara Saksona vadīto Pūšaminstrumentu katedru un Sitaminstrumentu klasi.
Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad piedalījās 12 komponisti, no kuriem par laureātiem tika atzīti pieci, kuri arī ieguva naudas balvas. Par izcilo sniegumu izpildot 1.vietas ieguvējas kompozīciju pirmo reizi naudas balva tika piešķirta skaņdarba interpretiem.

Kompozīcijas izvērtēja Pēteris Vasks, Baiba Kurpniece un Arnolds Klotiņš. 1.vieta tika piešķirta Lindai Leimanei (Memoire Involontaine), kura studē maģistra klasē pie docenta Rolanda Kronvalda un skaņdarbu izpildīja Artūrs Kuzmirs (trompete) un Edgars Raila (sitaminstrumenti). 2.vietu ieguva Matilda Seppal (And the grass was wet with light) , kamēr par 3.vietas ieguvējiem atzina trīs komponistus – Jachin Puson (The Dark Continent), Madaru Pētersoni (TŪ- ČUK) un Kristīni Baltruševiču (Vējiem līdzi).
Pētera Vaska fonds īpašu pateicību izsaka Jāzepa Vītola Akadēmijai, par konkursa organizēšanu, un jaunajiem mūziķiem par ieguldīto darbu.

Koncerti Mazajā Mežotnes pilī 2015.gada vasarā

Koncerti Mazajā Mežotnes pilī 2015.gada vasarā

Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda dibinātāja Regīna Deičmane ar prieku paziņo, ka 2015.gada vasarā Mazajā Mežotnes pilī izskanēs vairāki koncerti.

Piekdien, 5.jūnijā, plkst. 20.00 sezonas atklāšanas solokoncertu sniegs Georgs Kjurdians, atskaņojot J.S.Baha, L. van Bēthovena, P. Vaska un citu izcilu komponistu darbus.

Savukārt, piektdien, 10.jūlijā ,plkst. 20.00 uzstāsies ģitāru duets „Two four twelve”. Martin Zimny (Vācija) un Aleksandar Vidojevic(Serbija) spēlēs tādu komponistu kā I. Albéniz, E. Granados, J.K. Mertz, M. Castelnuovo-Tedesco un the Beatles darbus.

9.augustā izskanēs Pētera Vaska fonda koncerts ar slavenajām latviešu mūziķēm-Ingu Šļubovsku(soprāns), Agnesi Egliņu(klavieres) un Ditu Krenbergu(flauta). Koncerts sastāvēs no skaņdarbiem, kuros izmantots Raiņa vai Aspazijas teksts, par godu slaveno literātu jubilejas gadam.

Programmā iekļauti Lauras Gustovskas un Ingmāra Zemzara pirmatskaņojumi, kuri tapuši pēc Pētera Vaska fonda pasūtinājuma.

5.septembrī Mazo Mežotnes pili pieskandinās Džeza Mūzikas koncerts.

Biļetes uz koncertiem būs nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs.

Sīkāka informācija: www.mazamezotnespils.lv

Saruna ar pasaulē visslavenāko latviešu komponistu.

”Absolūti atdodot sevi ikvienā skaņā, absolūti karsti, kaut arī tas var būt ļoti klusi, bet lai tas būtu degoši.

Man, protams, patīk mūzikā degt, liesmot, bet tagad kaut kā sanāk, ka kļūstu aizvien klusāks.

Visas tās būtiskākās lietas mēs sakām klusi, mīlestības vārdus jau mēs neizkliedzam.

Mīlestības skaņas jau arī nevar izkliegt ar kaislu – jā.”

Lasiet interviju ar Pēteri Vasku no žurnāla FIGARO.

Latvijas vēstnieks ASV gandarīts par iespēju Vašingtonā iepazīstināt ar Pētera Vaska kamermūziku

12.februārī Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Andris Razāns Vašingtonas senākajā laikmetīgās mākslas muzejā “The Phillips Collection” ar Pētera Vaska mūzikas koncertu Mūsdienu vadošo Eiropas komponistu programmas ietvaros atklāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmu ASV galvaspilsētā Vašingtonā.

Mūsdienu Eiropas vadošo komponistu koncertprogramma paredz, ka komponists pats izvēlas savas autorprogrammas izpildītājus, un komponists Pēteris Vasks savu kamermūziku bija aicinājis izpildīt flautistei Ditai Krenbergai un “RIX klavieru kvartetam” – pianistam Jānim Maļeckim, vijolniekam Sandim Šteinbergam, altistei Ilzei Kļavai un čellistam Reinim Birzniekam.

Vēstnieks A.Razāns, uzrunājot klātesošos, teica: “Esmu pagodināts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmu ASV atklāt ar komponista Pētera Vaska kamermūziku. Pēteris Vasks ir viena no spožākajām mūsdienu klasiskās mūzikas zvaigznēm Eiropā, viņa mūzika iedvesmo, un ir atpazīstama pasaulē. Šis ir viņa autorvakars.”

Pēc koncerta sekoja Pētera Vaska un mūziķu saruna ar klātesošajiem, kuras laikā altiste Ilze Kļava, jautātā par savām sajūtām izpildot Pētera Vaska mūziku, teica: “Pētera mūzika iedod spārnus un personību jebkuram. Un tu lido piepildījumā”. Savukārt pats komponists uz jautājumu par to, kas komponistam ir nepieciešams, rakstot skaņdarbus, atbildēja: “Daba ir mans galvenais iedvesmas avots. Pēdējā skaņdarba laikā, ko atskaņoja “RIX klavieru kvartets”, notiek cīņa pret ļaunumu, līdzīgi kā demokrātijā, bet beigās tomēr labais uzvar. Šajā skaņdarbā gan netiek atskaņota daba, bet cīņa starp labo un ļauno”. Visbeidzot komponists atzina: “Mana mūzika runā labāk par mani”.

“RIX klavieru kvartets” dibināts 1993.gadā, un radošās sadarbības veiksmes un savstarpējās sapratnes vieglums visiem četriem kaldināja pārliecību, ka savi mūziķu talanti jāapvieno un jākļūst par pastāvīgu kameransambļa vienību. Ar flautisti Ditu Krenbergu “RIX klavieru kvartets” sadarbojies vairākkārt, veidojot īpašas koncertprogrammas. Tāpat gan Dita Krenberga, gan “RIX klavieru kvartets” saņēmuši Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu kā apliecinājumu savai muzikāli inteliģentajai un izcilajai spēles mākslai.

Klausītājus priecēja Pētera Vaska komponētā “The Fruit of Silence” (2013), “Zaļā ainava” (2008), “Ainava ar putniem” (1980), Otrais čellkoncerts “Klātbūtne” (2012) un “Klavieru kvartets” (2001).

Latvijas vēstniecība ASV koncertu muzejā “The Phillips Collection” organizēja sadarbībā ar muzeju, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Sekretariātu, Džordža Vašingtona Universitāti (George Washington University) un SIA “Pata AB”.

Avots: latviesi.com

Vadošie Eiropas komponisti. Pēteris Vasks

Pētera Vaska mūzikas koncerta Vašingtonā Ieskaņas koncerts Rīgā 7.februārī plkst.15.00 Nacionālās operas Beletāžas zālē.

Solisti

Dita Krenberga, flauta
RIX kvartets
Ilze Kļava, alts
Reinis Birznieks, čells
Sandis Šteinbergs, vijole
Jānis Maļeckis, klavieres

 

Programmā

1.„Klusuma auglis” the Fruit of Silence

2.Andante cantabile no Otrā čellkoncerta “Klātbūtne” / Andante cantabile from Cello Concerto No.  2

3..Ainava ar putniem” flautai / Landscape with birds

4.Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm / Quartet for violin, viola, cello and piano

  1. Preludio
  2. Danze

III. Canti drammatici

  1. Quasi una passacaglia
  2. Canto principale
  3. Postludio

ASV senākais laikmetīgās mākslas muzejs The Phillips Collection 2009. gadā izveidoja koncertsēriju “Eiropas vadošie komponisti”. Šī cikla ietvaros 2015. gada februārī klausītājiem tiks piedāvāta Pētera Vaska mūzika. Saskaņā ar koncertcikla veidotāju ieceri mūziķus izvēlas paši komponisti, un Pēteris Vasks šoreiz aicinājis muzicēt Latvijas labāko flautisti, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistari Ditu Krenbergu un Latvijas ilgmūžīgāko kameransambli – RIX kvartetu. Tā dalībnieki satikās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kļuva par lieliskiem draugiem un domubiedriem, pēc tam izklīda pasaulē kur nu kurais, taču vairākas reizes gadā joprojām sanāk vienkop, lai klausītājiem piedāvātu jaunas koncertprogrammas.

Pēteris Vasks ir pasaulē pazīstamākais Latvijas komponists. Kopš 90. gadu sākuma viņam jaunus opusus pasūtina pasaules ievērojamākie atskaņotājmākslinieki, kuru skaitā ir Gidons Krēmers, The Hilliard EnsembleKronos Quartet, Sola Gabeta. Vasks ir Arvo Perta un Gijas Kančeli garīgais radinieks, viņa mūzikā ir spēcīgi gaismas un tumsas kontrasti, dziļas sāpes un nenomācama ticība. Vaska spēcīgākie iedvesmas avoti ir Latvijas daba, latviešu tautas mūzika un putnu balsis.

Programmā iekļautā “Zaļā ainava” (2008) ir vasaras saulgriežu smaržu un noslēpumu atbalsis skaņās, “Ainava ar putniem” (1980) ir apliecinājums komponista aizrautībai ar šo, kā viņš pats saka, “Dieva radītās pasaules muzikālāko daļu”, čellkoncerts “Klātbūtne” (2012) ir sirsnīga atzinības zīme opusa pasūtinātājas Solas Gabetas talantam, savukārt Klavieru kvartets (2001) ir sešu asi kontrastējošu posmu izvērsts virpulis ar etnogrāfisku rotaļu, dramatisku dziedājumu, ņirdzīgu maršu, eksplozīvu tokātu un himnu mīlestībai.

Pētera Vaska fonda koncerts LNO

Pētera Vaska fonda koncerts LNO

Foto atskats uz Pētera Vaska mūzikas koncerta Vašingtonā Ieskaņas koncertu 7.februārī Latvijas Nacionālajā Operā, Rīgā.

Pētera Vaska autorkoncerts

Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētājs, muzikologs Arvīds Bomiks, tiekoties ar Pēteri Vasku, lūdza komponistu komentēt savu izvēlēto programmu.

Pēteris Vasks: – Atsaucoties Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas uzaicinājumam, šo programmu veidojām kopā ar diriģentu Māri Sirmo. Programmu noteica arī diriģenta izvēlētais koncertā iespējamais dalībnieku sastāvs. Atlasīju darbus, kas atbilst svētku koncerta programmai, kā arī man pašam ir būtiski un tuvi.

 

Mūsu Tēvs (Pater Noster) – Tēvreize. Ikvienam komponistam, ja viņš ir ticīgs cilvēks, vajag mūžā šādu darbu, ko varētu dziedāt arī ticīgi ļaudis, uzrakstīt. Kādreiz mans tēvs, garīdznieks, jautāja: – Kad, dēls, tu uzrakstīsi Tēvreizi, ko varētu dziedāt daudzi cilvēki? Toreiz vēl nejutos gatavs ķerties pie šī darba. Tēvs aizgāja mūžībā, tad sapratu, ka jāraksta – gan tēva piemiņai, gan visu mūsu kopīgajam Tēvam. Tas ir visdziļākā ticībā tapis sacerējums, kas, manuprāt, ir cienīgs, lai ar to sāktu svētku koncertu.

Savā tautā (Andrejs Eglītis). Mani ļoti uzrunāja šīs Andreja Eglīša dzejas rindas, varu zem katra tās vārda parakstīties. Dziesma tapa laikā, kad, brūkot padomju impērijai, visi bijām spārnos, un bijām gatavi atdot visu, lai atgūtu sev pazaudēto neatkarību.

Epifānija stīgu orķestrim. Mīlestības pilns pilns sacerējums, veltīts manam draugam somu diriģentam Juham Kangasam, pateicībā par mūsu ilgstošo sadarbību daudzu gadu garumā.  Arī kā sirsnīgs sveiciens no Latvijas, mūsu tautas, kuras melodija Tumša nakte, zaļa zāle iekļauta šajā darbā.

Līdzenuma ainavas. Šis darbs radies, pateicoties Gidona Krēmera aicinājumam sacerēt skaņdarbu jauniešu korim Kamēr… un dažādām instrumentu kombinācijām. Izvēlējos sev tuvos – vijoli un čellu. Daba man allaž tuva ar savu neatkārtojamo skaistumu, līdzenumu ainavām, Piebalgas pakalniem, Latgales smeldzi, Kurzemes tiešumu. Arī ar zvaigžņi juma mirdzumu. Sacerējumā esmu centies atklāt cilvēka meditatīvas pārdomas saistībā ar dabas ritumu, tās atmodu austoša rīta saulstaros, visbeidzot krāšņo saules lēktu. Ir sasniegta kulminācija, ir sākusies jauna diena! Tad viss noklust… Vai tas bija tikai sapnis?

Viatore (Ceļinieks). Darbs radies pēc Roterdamas pilsētas pasūtījuma, kas togad bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Sacerējuma pamatā ir divas tēmas. Lēnā – ceļinieka tēma, kas pamazām attīstās, zemā reģistra instrumentiem pakāpeniski apaugot ar augstāku stīgu instrumentu skanējumu, līdz sasniegta kulminācija visā orķestrī. Pasaulē ir ieradies cilvēks, ceļinieks, ar sava mūža nebeidzamo gaitu – piedzimšanu, personības veidošanos, izaugsmi, mīlestību – līdz sasniegta virsotne. Tad pakāpeniski viss atgriezeniskā secībā noklust –  cilvēka dzīves ritums ir noslēdzies. Viņš šajā pasaulē ir bijis vienīgi ceļinieks. Savukārt otrā tēma – ātra, strauja, tā zvaigžņu mirga, zvaigžņotā bezgalība. Pakāpeniski abas tēmas, savstarpēji mijoties, veido kompozīcijas formu.

Varonis (Zinaīda Lazda). Šis 1941. gada 18. jūnijā –  tātad tikai dažas dienas pēc masu deportācijām radies dzejolis mani ļoti uzrunāja. Iespējams, ir vieglāk atdot savu dzīvību kaujas laukā, bet mirt kā moceklim, savažotām rokām, tas ir kaut kas augstāks, dziļāks un diženāks.

Lūgšana Latvijai (Velta Toma) ir jaundarbs un tiek atskaņots pirmo reizi. Sākas kā mūsu valsts himna Dievs, svētī Latviju! Tā ir lūgšana par mūsu Latviju, cilvēkiem, kuri mīt gan šeit Tēvzemē, gan dažādos laikos – senāk, tagad – izkaisīti plašajā pasaulē. Par cilvēkiem, kas saglabājuši savu Dzimtenes mīlestību, latvietību. Tā ir lūgšana par ticību nākotnei. Tāpēc aizlūgsim par ikvienu no mums, par mūsu tautu, par Latviju!

Latvija man ir viss! Te dzīvoju, stādāju, elpoju, te ir manas mājas, nekur citur pasaulē sevi iedomāties nevaru. Te radušies mani darbi, tajos arī viss pateikts. Esam brīva, neatkarīga valsts, un katram mums šis Latvijas vārds jānes dziļi sirdī. Nesūrosimies! Latvija būs tāda, kādu mēs ikviens ik dienas to veidojam, neprasot – kas man par to būs? Godīgi katrs izdarīsim savu darbu, tad mūsu valsts plauks un attīstīsies!

Saules mūžu Latvijai!

Atbalsta

Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Rīgas Latviešu biedrība,

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija,

Latvijas Komponistu savienība,

Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 3 Klasika,

Latvijas Mūzikas informācijas centrs,

www.tvnet.lv, www.music.lv, laikraksti DienaNeatkarīgā,

LaiksBrīvā LatvijaLatvijas Avīze

Kncerts norisinājās Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē 2014. gada 16. novembrī plkst. 16.00.

Piedalījās:

Sandis Šteinbergs vijole,
Guna Šnē čells,
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris un stīgu orķestris,
diriģents Māris Sirmais.

Koncerts tika veltīts Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai